Stāsts ir par iekšējo dzīvi kā nomadam.

Citreiz tas skaidri savijas ar ārējām darbībām, attaisno piepildījumu, kas gūts neracionālās darbībās, piemēram vientuļos it kā bezmērķīgos pārvietošanās veidos, saskarsmē ar pasauli no vērotāja skata punkta – kā plūstošu dzīvu organismu. Citreiz aptver nepiepildāmu mīlestību pret mājām it visur, nekad nepaliekot uz vietas. Nomada dzīvē nav lielas iepriekšparedzamības, stabilitātes vai noteiktības, arī racionalitātei nav nozīmes, kad izvēles virza neparedzama un ārkārtīgi trāpīga iekšēja zināšana.

Ar saviem darbiem māksliniece veido tuneļus uz atsevišķu, intuitīvi izvēlētu cilvēku pastāvēšanu konstruētā realitātē, kuras apzināšana ir kā paplašinātais indivīda portrets - tas nekur neparādās tiešā veidā, bet figurē pat tukšajos gleznas laukumos. Darbi neattēlo nedz faktiskās vides, ne notikumus. Gleznās tverti šķietami dokumentāli brīži, kuros piedalās nepazīstami vai nedaudz iepazīti cilvēki - garām slīdoši tēli, kas uz brīdi uzkavējas, tomēr ar tiem veidotās attiecības ik brīdi var deformēties vai izzust pavisam. Autori interesē līdzsvars savstarpējai klātbūtnei un līdzāspastāvēšanai pretnostatījumā mūžīgi mainīgai videi un personībai.

Ella Mežule (dzimusi 1991) pabeigusi maģistra studijas glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī iepriekš mācījusies Jāņa Rozentāla mākslas vidusskolā. Papildus studējusi universitātēs Īrijā un Itālijā. Māksliniece ir ņēmusi dalību daudzās izstādēs Baltijas valstīs un ārpus tās robežām.